Senākā kviešu šķirne
Spelta – viena no senākajām graudaugu kultūrām, kura tika pieminēta Bībelē un nav mainījusies līdz pat šim laikam. Triticum spelta (lat.) ir vērtīgāka uzturvērtības ziņā, nekā speltas populārākie un tuvākie radinieki – parastie kvieši. Pētnieki uzskata speltu par parasto kviešu māti, jo tā ir viena no pirmajām pieradinātajām graudaugu kultūrām.
Speltas graudaugu kultūra ir nemainīga kopš sendienām. Šai graudaugu kultūrai nav pieskāries lauksaimniecības rūpniecības bizness – šķirņu selekcija un ģenētiskā biotehnoloģija , kas ir raksturīgi citu graudaugu kultūru audzēšanā. Spelta šo īpašību dēļ kļūst populāra Eiropā kā pamats veselīgam uzturam.
Viens no senākajiem rakstveida avotiem, kur tika pieminēta spelta ir Bībele (Exodus 9:30, Isaiah 28:25, Ezekiel 4:9). Tiek apgalvots, ka spelta tika audzēta Mezopotāmijā (tagad Irākā) jau 5000 gadus pirms Kristus. Līdz ar seno civilizāciju pārcelšanos uz rietumiem, auga speltas graudu popularitāte. Nedaudz vairāk kā pirms simts gadiem spelta sasniedza arī Ziemeļameriku – divdesmitā gadsimta pirmajā dekādē ASV tika nokulti 600 000 akru gadā.
Viss vēl nav atklāts
Pēc industriālās revolūcijas 20.gadsimta sākumā, speltas kviešus aizstāja ar ražīgākiem un mūsdienās vairāk pazīstamiem tradicionālajiem kviešiem. 70. gados Ziemeļamerikā spelta praktiski netika audzēta, tā kā tradicionālos kviešus audzēt un apstrādāt kļuva daudz vieglāk, ātrāk un lētāk. Mūsdienās, kad cilvēki arvien vairāk cenšas izvēlēties veselīgāku pārtiku, interese par speltas kviešiem atkal pieaug.
